Kāda ir atšķirība starp naftu, kas iegūta dažādās planētas vietās

Naftas cenas ir tikpat būtiska ziņu izlaiduma sastāvdaļa kā laika prognoze. Visa mūsdienu pasaules ekonomika balstās uz ogļūdeņraža degvielas ražošanu un izmantošanu. Bet kāpēc dažādu valstu eļļa maksā atšķirīgi, un kādas ir dažādu melnā zelta kvalitātes pazīmes?

Visi naftas lauki galvenokārt atšķiras no naftas kvalitātes. Atkarībā no eļļas ķīmiskā sastāva tā tiek piešķirta vienam vai otram zīmolam, un, pamatojoties uz to, attīstās arī tā cena pasaules tirgū. Mūsdienās dažādās planētas vietās tiek ražoti vairāk nekā 20 naftas zīmoli.

Galvenie zīmoli, kuriem tiek vērtētas visas pārējās šķirnes, ir Lielbritānijas nafta Brent, American WTI un Tuvo Austrumu jēlnafta. To kvalitāte ir viena no labākajām, un ar tām tiek salīdzinātas visas citas eļļas šķirnes.

Jēlnafta, tas ir, tādā formā, kādā tā tiek iegūta, praktiski netiek izmantota ekonomikā, tāpēc to pārstrādā, lai iegūtu degvielu vai citu produktu. Apstrādes dziļums un izmaksas, tātad arī gatavā produkta cena, tieši ir atkarīgi no eļļas ķīmiskā sastāva. Galvenie rādītāji, kas ietekmē naftas kvalitāti, ir tās blīvums un dažādu piemaisījumu, galvenokārt sēra, saturs tajā.

No šķirnēm ar mazu blīvumu (tās sauc par vieglajām šķirnēm) un ar nelielu piemaisījumu saturu nelielā pārstrādē iegūst benzīnu, petroleju un dīzeļdegvielu. Šie ir vispieprasītākie produkti šķidrā ogļūdeņraža tirgū. Bet biezu un viskozu eļļu, kurai ir augsts blīvums, galvenokārt izmanto mazuta un rūpniecisko krāšņu kurināmā ražošanai. Tāpēc vieglajām naftas kategorijām ar minimālu sēra daudzumu (ne vairāk kā 1%) ir vajadzīgas minimālas materiālu apstrādes izmaksas, un tās ir dārgākas nekā smagās kategorijas.

Starp pasaules naftu atsauce kopā ar Ziemeļjūras Brent zīmolu ir WTI (ražota Teksasā) un Dubai Crude (Apvienotie Arābu Emirāti).

Krievija piegādā pasaules tirgum vairāku kategoriju eļļu ar dažādu ķīmisko sastāvu. Krievijas naftas galvenais zīmols ir Urāls, kas ir eļļas maisījums, kas iegūts Hantimansijas autonomajā apgabalā un Tatarstānas Republikā. Vieglie Sibīrijas naftas maisījumi vienā cauruļvadā ar Eiropas. Bet Tatarstānas eļļa satur daudz sēra un citu piemaisījumu, kas galu galā pazemina šī zīmola izmaksas. Vēl viena Sibīrijas gaismas marka, kuras piegādes pasaules tirgum ir nenozīmīgas, ir tīra Sibīrijas eļļa, kas ražota Hantimansijas autonomajā apgabalā. Sēra saturs tajā ir gandrīz 3 reizes mazāks nekā Urālos. Un eļļa, kas tiek ražota Arktikas plauktā, pieder Arctic Oil zīmolam. Tas ir diezgan smags un satur daudz sēra. Pārējām Krievijas eļļas šķirnēm (Sahalīna Sokol, Austrumsibīrijas ESPO un Sahalīna Vitjaz) ir viegls sastāvs un ļoti mazs piemaisījumu saturs. Un Sokol zīmola eļļa ir vistuvāk vieglajai Omānas eļļai.

Ja mēs salīdzinām valstis, kas ir pasaules līderes naftas ieguvē, tām parasti ir augstas kvalitātes izejvielu krājumi. Piemēram, Indonēzijas nafta, kas ir lielākais ogļūdeņražu piegādātājs pasaules tirgiem, tiek pārdota ar Minas zīmolu. Tā ir ļoti viegla eļļa, kuras minimālais sēra saturs ir mazāks par 0,1%. Nigērijā un Angolā ražotajai eļļai ir arī zems piemaisījumu līmenis, un to klasificē kā vieglo eļļu. To pašu var teikt par naftu no Arābijas pussalas valstīm un Ziemeļāfrikas. Bet Venecuēlai nav tik paveicies. Lielākā daļa šajā valstī saražotās naftas tiek uzskatīta par smagu un satur daudz sēra, kas liek šīs valsts vadībai veikt papildu pasākumus, lai veiksmīgi pārdotu savas izejvielas.