Kur pazuda Jamāla milzu piltuve

2014. gada vasarā Jamalas pussalā, netālu no pasaulē lielākā Bovanenkovo ​​naftas un gāzes kondensāta lauka, tika atklāta liela piltuve. Šis notikums izraisīja lielu interesi ne tikai zinātnes pasaulē, bet arī vienkāršo cilvēku vidū.

Pētnieki devās uz noslēpumainu neveiksmi Jamalo-Nenecu autonomajā apgabalā, un līdz 2014. gada beigām trīs Arktikas attīstības centra organizētās ekspedīcijas bija apmeklējušas dabas parādību. Ekspedīcijā papildus zinātniekiem bija arī alpīnisti un glābēji. Zinātnieki nolaidās līdz piltuves apakšai, paņēma augsnes paraugus un izmērīja gaisa parametrus. Pateicoties iegūtajiem datiem, bija iespējams pierādīt, ka šīs piltuves cēlonis bija globālā sasilšana.

Izrādījās, ka piltuves veidošanās notika 2013. gada rudenī. 2012. – 2013. Gada vasarā pirms piltuves parādīšanās Jamalā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 5 grādiem. Tas ir ievērojams tundras novirze, kurā vasaras temperatūra, kā likums, nepārsniedz + 5-10 grādus. Šīs anomālijas dēļ mūžīgais sals atkusis 20 metru dziļumā.

Kad pazemes mūžīgā sasaluma augšējie slāņi augstas temperatūras ietekmē sāk atkausēt, tajos esošā metāna gāze izdalās. Tas ir atrodams mūžīgā sasaluma augsnēs reliktu gāzes hidrātu veidā. Metāns sāk paaugstināties uz zemes virsmas caur porām un plaisām zemes garozā, bet mūžīgais sasalums neļauj tam iziet ārā. Saspiestas gāzes spiediena ietekmē augsne burtiski uzbriest. Veidojas milzu burbulis vai kalns, kas ir skaidri redzams uz līdzenas tundras ainavas fona.

Tas pats notika Jamalas piltuves veidošanās vietā, par ko liecina dati, kas iegūti no satelīta attēliem.

Tad atkausētais virsējais slānis neizceļas un izlaužas zem metāna uzbrukuma. Notiek eksplozija, uz kuru norāda augsnes daļas, kas izkaisītas pa piltuves apkārtmēru, kā arī nelielā attālumā no tās.

Pirmajā gadā pēc veidošanās Jamalas piltuve bija krāteris, kura dziļums bija aptuveni 35 metri, un tā diametrs uz virsmas bija 40 metri. Apmēram trešdaļa piltuves 2014. gadā jau bija piepildīta ar ūdeni.

Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš piltuves izveidošanas Jamalu pussalā. Tā veidošanās vietā gandrīz nekas neatgādina par milzu caurumu, kas radīja tik lielu troksni. Tas bija piepildīts ar ūdeni un neizskatās no daudzajiem tundras ezeriem Jamalas pussalā. Jaunā ezera diametrs ir aptuveni 80 metri.

Bet stāsts ar neparastām piltuvēm ar to nebeidzas. Kopš pirmās neveiksmes rašanās, dažādās tundras daļās Jamalo-Nenecu autonomā apgabala teritorijā radās vēl vairāki līdzīgi dabas objekti. Dažos gadījumos ir pat aculiecinieki, kuri apgalvo, ka pirms kļūmes rašanās bija redzams zibspuldze un novēroti dūmi. Visi no tiem ir mazāka diametra nekā pirmā piltuve, bet tiem ir līdzīgs rašanās cēlonis - globālā sasilšana. Un tundra jau ir sākusi reaģēt uz klimatiskajām izmaiņām, kas notiek uz mūsu planētas.